Slimnīcas dienasgrāmata #1

Tātad, iespējams daži pamanīja manu neseno palielo ierakstu draugos un facebook, kurā pieminēju faktu, ka esmu nonācis slimnīcā. Tagad, kad esmu izrakstīts mājas režīmā, varētu padalīties ar saviem piedzīvojumiem – te nu tā būs, mana slimnīcas dienasgrāmata.

Daži no Jums to varbūt zina, bet man jau no pusaudža gadiem puncī ir tāda nelāga kaite, kura izpaužas arī tajā, ka esmu diezgan slaids. Kaiti, protams, ārstēju, ilgi un pie daudziem dakteriem, bet šajā vasarā tā tomēr sasniedza to stadiju, kad kļuva pavisam nelāgi. Nu neko, apspriedos ar ķirurgu un savu ārstu, un tika izlemts, ka man jāliekas slimnīcā. Bija domāts, ka tas notiks 7.septembrī, bet faktiski iegūlos 8.septembrī. Birokrātija utml., mans dakteris, kurš strādā Gastro centrā Linezerā nepaspēja izkārtot, ka tieku pie īstā ķirurga Gaiļezerā (kur var uzņemt tādus kā mani). Tātad 8.septembrī ierados slimnīcā, lai sagatavotos plānveida operācijai...

8.septembris.

Iekārtošanās slimnīcā bija saistīta ar vairākiem „pārsteigumiem” vai apstākļiem, kurus par atveseļošanās procesam labvēlīgiem negribētos nosaukt. Protams, biju jau gulējis slimnīcās iepriekš, tāpēc mani tas viss ļoti nesatrauca, kaut gan... iespējams, ka kopš augstākās izglītības iegūšanas man ir palielinājušās ekspektācijas attiecībā pret nodokļu naudas izlietojumu (t.i. arī slimnīcā). Tātad tiem, kuri slimnīcās nav bijuši, uzskaitīšu, ar ko jārēķinās:

 - visticamāk tiksiet palātā, kurā būs 5 gultas. LUX palāta eksistē, bet tā kā tā ir viena, tā vienmēr ir aizņemta.

 - ir liela iespēja, ka kāds no palātas biedriem ir kārtīgs krācējs. Tātad, jācenšas aizmigt pirms viņa. Tiesa, kā esmu novērojis, tieši krācēji aizmieg pirmie.

 - šobrīd Gaiļezerā pilnā sparā rit fasādes renovācija/siltināšana. Aiz loga ar urbjiem, āmuriem un kaltiem ārdās bars strādnieku. Patīkams fona troksnis.

 - elektrības kontakts ir viens uz divām gultām. Šī iemesla dēļ ar kaimiņu jādzīvo draudzīgi, tā acīmredzot paredzējis viedais Brežņevs vai Hruščovs, atkarībā no tā, kura laikā slimnīcas projektu taisīja.

 - veļa varētu būt kārtīgi nemazgāta. Vismaz mana bija pilna ar matiem, kas tiešām nebija mani (tie bija patvērušies zem virsējās segas un es tos atklāju, kad pirmoreiz pacēlu segu).

 - dvieļus slimnīca nedod. Tāpat kā krūzi un karoti/nazi. Tie jāņem no mājām.

 - uz piecām gultām ir viena tualete, kas pēdējo remontu acīmredzot redzēja tad, kad to uzcēla. Kā vēlāk novēroju, tīrības uzturēšana / papīra esamība tualetē ir pašu pacientu ziņā, sanitāri pa to īpaši nerosās. Patiesībā bija pat dienas, kad nemanīju, ka palātu izslaucītu...

 - duša ir velnsviņzinkur.

 - ēdiens ir kļuvis briesmīgs. Neba jau es gaidīju Mārtiņa Rītiņa klasi, bet nu kaut ko... vismaz... Brokastīs parasti ir putra, kurai piens ir pielikts visai nosacīti. Ja paveicas, klāt ir omlete (tā bija tīri sakarīga). Var dabūt ari bezgaršas jogurtu. Pusdienās ir kaut kādas mistiskas izcelsmes zupa, kurā ir samests kaut kas, kas ir tā samalts, ka nevar saprast, kas tas ir. Otrais parasti sastāv no kartupeļu pļockas un baismīga paskata ūdeņainas gaļas pļockas. Salātu pickiņa klāt nav. Acīmredzot 9 Ls dienā par gulēšanu slimnīcā ir tik maz, ka salātu vai mērces pikucīti klāt nevar dabūt. Vakariņās ir apmēram tas pats, kas brokastīs. Vai arī otrādāk.

 - ārsti slimnīcā gan ir diezgan aizņemti un var gadīties, ka pirmajā dienā kad slimnīcā ieguļaties, pie Jums tā arī neviens neatnāk. Pie manis atnāca pēc apmēram 2 stundām. Reasonable. Palātas biedram tā nepaveicās.  

- pat ja Jūs slimnīcā ieliek kā akūtu pacientu ar sāpēm, nav garantijas, ka kāds Jums uzreiz iedos pretsāpju zāles. Māsiņas lūgumiem pēc pretsāpju zālēm sāk atsaukties tikai pēc tam, kad pie konkrētā pacienta ir bijis ārsts un atstājis māsiņām attiecīgus norādījumus. Ja esi starp tiem, pie kuriem ārsts atnāk pēc 6 stundām, vai nākamajā dienā... nu neko. Pamēģini meditāciju.

 - slimnīcā nav medikamentu. Pareizāk sakot, ir, bet ja Jums ir kāda specifiska kaite, kurai vajag specifiskas (un dārgas) zāles, tad slimnīcā nekā tāda nav. Viss jāņem līdzi pašam. Slimnīca nodrošina zāles, kas maksā max.20 santīmu par tableti, manējās maksā pie 1.20 Ls tabletē. Nu neko, man tās, protams, bija līdzi. Ak jā. Tās zāles, kuras nodrošina slimnīca ir vecas kā pasaule (attiecīgi lētas). Acīmredzot slimnīcai patīk uzticēties pārbaudītām vērtībām (ja Brežņevam pirms 40 gadiem derēja, derēs arī Tev!). Vai varbūt tā ir finansējuma problēma?

 - ja būsiet draudzīgs un parunāsiet ar palātas biedriem, ir ļoti liela iespēja, ka uzzināsiet faktu, ka vismaz viens no viņiem ir operēts vismaz divas reizes, jo ar pirmo reizi nesanāca/kļūdījās/aizmirsa/sanāca komplikācijas utml. Tā ir bijis katru no trim reizēm, kad esmu gulējis slimnīcā, ķirurģiskajā nodaļā.

Tādi tie pamata novērojumi pirmajā dienā. Kopumā diena pagāja diezgan mierīgi. 

Mašīnu izdevās iemānīt maksas stāvvietā, kura ir slimnīcas iekšpagalmā (cena - 2 Ls) – tātad relatīvi drošā vietā. Sargs bija draudzīgs un pretimnākošs. 

Dienas gaitā pie manis atnāca divi rezidenti (ārsti, kas mācās). Abiem izstāstīju savu bēdu un parādīju savu biezo slimības vēsturi, ka abi ar zinātkāri izpētīja. Vispār prieks, ka kāds to vismaz apskatīja. Ārsti ar bagātu pieredzi manu slimības vēsturi parasti caurskata visai pavirši.

Par spīti palātas biedra krākšanai, izdevās arī pagulēt.

P.S. Nākamie ieraksti būs īsāki.

Korupcijas apcerējums #1

Ņemot vērā, ka ir priekšvēlēšanu laiks un man ir politologa diploms, izdomāju, ierakstīt kaut ko šeit. Protams, ceru uz lasītāju ar/bez politologu diplomu kvalitatīvu dalību komentāros, jo diskusijās dzimst patiesība ;)

Tātad, iesākumā es Jums vienkāršā valodā izskaidrošu, kā koruptīvu izpausmju mazināšana var nākt par labu valsts ekonomikas izaugsmei. Tā "kāpnīte" ir pavisam vienkārša, es to pirms pāris mēnešiem skaidroju savam palātas biedram, kurš sākotnēji bija diezgan pārliecināts kādas Kurzemes pilsētas "saimnieka" fans. Šķiet, ka nostrādāja :)
1) Mazāk korupcijas => vairāk investīciju
2) Vairāk investīciju => pieprasījums pēc kvalificēta darba spēka
3) Kvalificēts darbaspēks => pārliecināti cilvēki
4) Pārliecināti cilvēki => kvalitatīva politika.
Ļaujiet paskaidrot, kāpēc tieši šāds cikls.

Mazāk korupcijas => vairāk investīciju

Es uzskatu, ka investīciju piesaistes iespējas jāskata investora acīm. Investoram korupcija ir vienkārši blakus izdevumi, kuri noteiktos apstākļos viņam dos konkurētspējīgo priekšrocību pār viņa konkurentiem. Viņš kādu uzpirks un tāpēc ražos lētāk/labāk/ etc. Pretī tam stāv alternatīvās izmaksas sakarā ar iespēju tikt pieķertam... Iedošu miljonu, lai izbīdītu projektu par miljardu. Ok, ir vērts riskēt. Iedošu 10 000, lai izbīdītu projektu par 100 000? hmmm...

Pirmkārt, paskatīsimies, no kurienes nāk šis investors. Ja viņš nāk no kādas kolorītas Austrumzemes... iespējams, ka viņa valstī par korupciju nevienu cietumā neliek. Ok, tad viņam ir diezgan vienalga. Ja viņš nāk no Rietumiem, kur gan valsts, gan parastie pilsoņi uz šīm lietām skatās visai nedraudzīgi... Risks ir lielāks, vai ne? Iedomājaties situāciju, ja uzpeldētu, ka viens uzņēmums "H" LV ir pamatīgi kukuļojusi amatpersonas, lai vinnētu kādu konkursiņu? Es teiktu, ka "H" konkurenti tā pamattirgos labprāt izmantotu šo kompromatu, lai pārvilktu pie sevis daļu no "H" klientiem, gan jau ka "H" māteskompānijai būtu problēmas ar savas valsts likumsargājošām iestādem - sak, muhļījies tur, moš arī pie mums nodokļus kārtīgi nemaksā. Vai ir vērts kukuļot?

Otrkārt, arī investors no Austrumiem, iespējams izvēlēsies valsti, kurā kukuļošana nav cieņā, it īpaši situācijā, ja citas izmaksas būs zemākas. Kā mēs zinām, pie mums ir augsti darbaspēka nodokļi un sarežģīti birokrātijas gaiteņi, kuri dod priekšrocības tikai tiem, kuriem ir shortcutu atslēgas - gluži, kā ASV-Meksikas robežsiena, par kuras caurumu kontroli savstarpējos karos asiņo narkokarteļi.
Kad nebija sienas, katrs Pedro varēja paņemt mugursomu un pēc 2 dienām būt laimes zemē, tagad jānāk pie dona Migela ar naudas kušķi, jo tikai viņš zina, kā caur sienu tikt. Līdzīgi LV birokrātijā - ja Tev ir īstās pazīšanās, Tev nav šķēršļu, ja esi godīgs, pats vainīgs, ej garo un sarežģīto ceļu. Tātad atgriežoties pie Austrumu investora - viņš uzskatīs kukuli par kārtējo izdevumu pozīciju, ja tā došana nesagrauj projekta tāmi, tad ok.

Kāds saka, ka augsti nodokļi attur investorus. Es tikpat labi varu teikt, ka zemi nodokļi nepasargā no to nemaksātājiem, ja valsts to kārtīgi nekontrolē. Atnāks Austrumu onkulis, iedos pāris kukuļus, nodokļus nemaksās un ražos te kautko... Vai drīzāk ievedīs un izvedīs. Baigais labums valstij no ražošanas, par kuru kukuļi nomaksāti un nodokļi nav jāmaksā. Nodokļus var nolaist tikai tad, ja paņem aiz riekstiem lielos korumpantus un kontrabandistus - pajautājiet Īrijā dzīvojošiem domājošiem cilvēkiem, viņi apstiprinās, ka ar lielo brekšu iesēdināšanu korupcija no sērgas pārvērtās par blakusparādību. Kā tikmēr ir pie mums? Pēc šīm kolorītajām pietiek.com intervijām, ja kaut daļa no tā ir patiesība... nu vnk rokas nolaižas, kādas pensijas, māmiņalgas un atbalsti inovācijām vienkārši aiztek gar valsts degunu veiklu darboņu kabatās... (http://ej.uz/oxhd un http://ej.uz/appc)

Vairāk investīciju => pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka

Šis gan ir ekonomiski sarežģīts un diskutabls jautājums, konkrēti par Latvijas situāciju, bet pamatojums ir tirgus principos balstīts. Pieaugot investīciju apjomam, kādā brīdī pieaugs arī augstu PVN produktu ražošana. Un šiem augstu PVN ražojošajiem uzņēmumiem vajadzēs darbiniekus. Un nevis nodzērušos bezdarbnieku, vai pusaudzi ar angļu valodu 80-to bojevika līmenī, bet cilvēku, kas kaut ko saprot un, vēlams, gājis augstskolā. Šajā brīdī valstij vajadzētu spēt šo darbinieku iedot. Es ticu, ka mums šādi cilvēki ir, visi nav aizbraukuši vai apmiruši, tā kā zināmu apjomu investīciju varētu pacelt ar esošo resursu. Respektīvi, būs investīcijas, būs augstāka PVN produkti ražošanas bilancē un tas radīs tirgus pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka.

Kvalificēts darbaspēks => pārliecināti cilvēki

Kā jau minēju iepriekš, kvalificēts darbaspēks mēdz iet augstskolās. Savukārt augstskolām ir tāda tendence cilvēkiem iemācīt domāt (kaut tā varētu teikt par visām LV augstskolām). Par laimi, arī augstskolu kvalitātes jautājums atrisināsies pats no sevis iepriekšējo tirgus principu vadīts. Cilvēki sāks vairāk studēt tur, no kurienes uzņēmēji vairāk ņems darbā. Turpinot par pārliecību, tajā brīdī, kad cilvēks iemācās domāt kvalitatīvāk, viņš daudz labāk apzinās savas iespējas un redz vairāk ceļus, kā tās sasniegt. Attiecīgi, viņam pieaug pārliecība par sevi, kas ir ļoti atzīstami, jo... šādam pārliecinātam cilvēkam būs daudz grūtāk iebarot tizlu deputāta kandidātu apmaiņā pret banānu ķekaru. Viņš domās, es tak esmu gudrāks par šo fruktu, kāpēc man viņu iebalsot valdībā un ļaut lemt par manu bērnu nākotni, ja viņš nespēj elementāras lietas saprast? Tāpat, šis cilvēks daudz kritiskāk izturēsies pret pilnīga idiotisma bīdīšanu politiskajā dienaskārtībā, jo viņam nepatiks, ka viņu uzskata par muļķi un cenšas iestāstīt, ka, piemēram, avīžu valstiska cenzūra ir laba lieta, jo sargā jauno paaudzi no nevēlamas informācijas, kas tajās var parādīties.

Pārliecināti cilvēki => kvalitatīvāka politika

Pēdējais jau ir elementāri. Pārliecināti cilvēki prasīs kvalitatīvāku politiku. Jo viņi domās līdzi un prasīs to no politiskajiem spēkiem, kuri būs spiesti piedāvāt kvalitatīvākas programmas un risinājumus pārliecināto cilvēku problēmām. Pie kā noved kvalitatīvāka politika? Jāpapēta to valstu rādītāji, kurās ir daudz cilvēku ar augstu izglītību. Skandināvija, Rietumeiropa. Augsti laimes indeksi, pārticība. Tāpēc sāksim arī mēs iet šo ceļu, apkarosim korupciju un izaugsme atgriezīsies arī Latvijā!