trešdiena, 2008. gada 15. oktobris

she's hazardous...


Manuprāt šis ir vienkārši foršs plakāts kaut pamatīgi atražo stereotipus. Tāpēc pielieku. :)


P.S. Vēlāk varbūt pielikšu vēl dažus ;)

trešdiena, 2008. gada 8. oktobris

e-demokrātijas piemēri

pāris e-demokrātijas piemēri:

iegāju aceess2democracy un uzdūros šai vietai...

Kas tas ir:
Minesotas e-demokrātijas projekts... bet varbūt arī tas nav Minesotas projekts. Acces2Democracy to norāda kā Minesotas projektu, taču tas izskatās daudz globālāks - tā teikt, mājaslapa, kur dažādi e-demokrātijas projekti prezentējas un pastāv.

Kāpēc tas ir labs:
Apskatam teiksim šo apakšadaļu.
Man piemēram patīk ideja, ka kandidātiem jāsniedz ziņojums youtubā. žēl, gan, ka linki uz youtube video vairs nedarbojas, bet pa lielam, doma ir laba. Konkrēti šeit tika ievēlēti kādas mazas pašvaldības parstāvji, bet - tas taču ir tikai laika jautājums, kad arī Saiemas deputāti liks internetā savas runas.
Vēl par St.Paul pilsētu, par ko bija priekšvēlēšanu you-tube materiāli, e-demokrātijas sakarā var norādīt, ka tajā ir izveidots saturīgs problēmu forums - tajā viedokli izteikt var tikai ar savu īsto vārdu un adresi (pilsētas rajonu/ielu). Lai rakstītāju varētu identificēt, tam jāsniedz arī savs e-pasts un telefons (bet tie paliek tikai lapas administratoru rīcībā). Protams, šāds modelis paceļ privātuma un drošības jautājumus, bet... demokrātija vai valsts pārvalde nav privāts pasākums, tā ir sabiedrības izvēle - palasiet "Leviatānu", ja vajag saprast sabidriskās dzīves noderīguma fundamentālos principus. Tātad, ja Tu vēlies dzīvot demokrātijā, Tev ir jābūt sabiedriskam - un jāpublicē savs vārds zem savām domām... Sistēma strādā, forumā cilvēki raksta saturīgas lietas un nebaidās kritikas. Paši varat pārbaudīt.
Kopumā e-democracy portāls mani pārsteidz ar savu atvērtību - lielākā daļa no tā ir atvērta saprātīgai rediģēšanai gluži, kā wikipedia. Drosmīga, taču loģiska pieeja - ja tas būtu slēgts rediģēšanai noteiktam cilvēku lokam, kā mēs varētu teikt, ka tas ir demokrātisks vai orientēts uz līdzdalību?

Otrs piemērs ir visai līdzīgs.

Kas tas ir: Mājaslapa par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.

Kāpēc labs: Šī vietne man šķiet laba tāpēc, ka to caurstrāvo relatīva ekspertīze, nevis tikai tukšas diskusijas. Vietnē, sadaļā Case Studies var atrast daudzus labus piemērus, kā izmantot e-demokrātijas, vai citus instrumentus, lai palielinātu sabiedrības līdzdalību. Gadījuma analīzi var augšupielādēt katrs, bet tās izskata ekspertu komisija. Labi ir tas, ka komisija piedāvātos materiālus vērtē nevis tikai subjektīvi (no kā, protams, 100% nevar izvairīties), bet ir norādīti arī kritēriji, kuriem jāatbilst rakstam/pētījumam, lai to publicētu.
Tāpat, vietnē var atrast pietiekami daudz noderīgas informācijas, piemēram, par metodēm, kā palielināt līdzdalību.
Var arī uzdot jautājumus ekspertiem, un viņi dod visai sakarīgas atbildes, kā, piemēram, par jautājumu, ko darīt, ja grupas sanāksmes laikā cilvēki negrib izteikties...
Vienīgi man nav skaidrs, kas ir šie eksperti... Anonimitāte ir laba lieta, bet ja ir runa par valsts pārvaldi, mums ir jāsaglabā kautkāds atbildības un kontroles mehānisms - eksperts x nedrīkst atbildēt uz Jāņa Kļaviņa jautājumu, jo ja Jānis padomu ņem vērā un sastrādā ziepes - kurš tad sadzīs rokā ekspertu x???
kautkāds info par tiem, kas atbalsta šo lapu ir šeit, bet prasītos kautko vairāk...
Kopumā šis piemērs mani iepriecināja ar savu praktiskumu un reālistiskumu.
Abi apskatītie piemēri arī tuvina mūs praktiskai deliberatīvās demokrātijas realizācijai.

e-pārvaldes piemēri

Divi e-pārvaldes piemēri:

Paygov vietne...

Kas tas ir:
Portāls, kurā var veikt maksājumus valdības iestādēm.

Kāpēc tas ir labs:
Zinot, ka CSDD nesen vēl varēja norēķināties tikai ar skaidru naudu, kuru varēja izņemt Parex bankomātā (kur plēš nereālas komisijas)... manuprāt šī vietne ir vienkārši super. Nodokļu nomaksa ar kredītkarti - kas var būt labāks par to! Un kāpēc, lai tas nebūtu iespējams? Ja es varu fotoaparātu nopirkt internetā, kāpēc, lai es nevarētu samaksāt, teiksim, automašīnas vides nodokli internetā?
Manuprāt, shēma ir vienkārša un gana uzticama. Ienāc, reģistrējies, ja vajag, samaksā, ja kas - izdrukā maksājuma uzdevumu! un tālāk nosūti to savam VID inspektoram pa e-pastu!
Protams, es īsti nevaru iedziļināties, kas tieši ir apmaksājams šajā vietnē, taču ideja ir vērtīga. Domāju, ka to atbalstītu gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Tas taupa laiku, ir ērts, vienkāršs un pieejams jebkur, kur ir internets! Turklāt - par dažiem pakalpojumiem var uztaisīt pat regulāro maksājumu! Gluži kā līzings... :)

Šī konkrētā lapa gan nepiedāvā nomaksāt pilnīgi jebko, jo daudzas valsts aģentūras tai vēl nav pieslēgušas savus pakalpojumus. Taču ir skaidrs, ka tas ir tikai laika jautājums.



LTAB links

Kas tas ir:
Latvijas Transportlīdzekļu Apdrošinātāju biroja (LTAB) mājaslapa. Šeit katrs var uzzināt turpat visu nepieciešamo un aktuālo informāciju par auto obligāto apdrošināšanu (OCTA).

Kāpēc tas ir labs:
Kopš OCTA polisēm ir piesaistīta Bonus-Malus sistēma, vieta, kur sekot līdzi savām bonusu pārmaiņām ir fundamentāli nepieciešama.
Šeit katrs, ievadot savu personas kodu (vai uzņēmuma reģistrācijas nr.), un automašīnas nr., (piem.) var uzzināt par konkrētā auto/īpašnieka pāra apdrošināšanas vēsturi.
Parakājoties šajā bāzē, var uzzināt, cik dienas auto ir bijis apdrošināts, kurā kompānijā tas ir bijis apdrošināts, vai ir izraisīti negadījumi, cik par negadījumu ir izmaksātas atlīdzības utt.
Diemžēl mājaslapa ir vairāk informatīva rakstura un nav arī pārāk pārskatāma, un ja ir nepieciešams koriģēt apdrošināšanas vēsturi (jo gadās situācijas, kad Tev ir uzrēķināts negadījums par auto, kas nekad Tev nav piederējis), ir jāgriežas LTAB personīgi - aiznesot vai aizsūtot rakstisku papīra formas iesniegumu (kas, protams, var pazust). Diezgan daudz var izdarīt arī brokeris un dažas vienkāršas lietas var sakārtot arī pie sava apdrošinātāja (tiesa, tad vispirms pašam būtu jātiek skaidrībā par potenciālajiem ieguvumiem no veicamajām izmaiņām). Katrā ziņā, ir ļoti labi, ka šāda mājaslapa pastāv.
Protams, ir jāuzlabo vietnes pārskatāmība un jānodrošina labāka pieejamība gadījumos, kad ir nepieciešams veikt izmaiņas datu bāzē. Tiesa, apdrošināšanas vēsture ir pietiekami būtiska informācija, lai tās izmainīšanai elektroniski nepietiktu ar vēstuli no anonīmas e-pasta adreses. Tātad, ja attīstīsies e-paraksts un citi e-risinājumi, arī LTAB vietne būs daudz pieejamāka.

piektdiena, 2008. gada 12. septembris

...

Man nav skaidrs, kāpēc man būtu vajadzīgs blogs.
Saviem draugiem es tāpat varu pateikt ko es domāju, bet citiem kaut ko teikt ar bloga palīdzību - vai vispār ir jēga? Vai kādu tas interesē, vai kādam to vajag? Un galu galā - ja katram ir blogs, tad katrs runā, bet neviens neklausās.