Slimnīcas dienasgrāmata #4

Pienākusi kārta ceturtajai slimnīcas dienasgrāmatas daļai. Iepriekšējā atrodama šeit.

13.septembris

Šī diena iesākās ar uz maiņu atnākušās māsiņas šķendēšanos par to, ka jauniņā kolēģe visu salaidusi grīstē – tad neīstā miskaste piepildīta, tad kaut kas pazudis utml. Brokastīs man atnesa ēdienu – tumi. Kaut kādas nenosakāmas izcelsmes maisījumu, vārītu ūdenī. Respektīvi, kaut kāda pārtikas masa bez garšas (gribētos domāt, ka kaut kas līdzīgs tam, ko Matrixa „reālajā pasaulē” ēda uz „Nebukadnecara”).

Tomēr kronis visam šajā dienā bija kāda vectētiņa izgājiens, kuru ieveda intensīvajā palātā iepriekšējā dienā. Ap pusdienas laiku pie viņa atnāca mazmeita un no iepriekšējās palātas atnesa drēbes. Onka to uztvēra kā zīmi, ka var doties mājās un nebija no šī soļa atrunājams. Kamēr māsiņas ņēmās ap salaveci, viņš vienkārši piecēlās, norāva visus katetrus un maisus, uzvilka savu jaku un devās prom. Māsiņas un mazmeitas protesti viņu neaizkavēja. Iespējams, viņš apstātos, ja kāds nostātos durvīs, bet neviens to neizdarīja. Tā kā, ja Jums ļoti besī slimnīca, varat vienkārši aiziet. Māsiņa vēlāk onkam pazvanīja un pateica, ka tā kā nav izņemts urīna katetrs, viņš tūlīt būs piečurājis visu taksometru. Tas tomēr nemotivēja viņu atgriezties atpakaļ.

Pret vakaru pamanīju, ka māsiņai, kura strādā intensīvajā palātā, parādās nepārprotamas infekcijas pazīmes. Klepus, tekošs deguns utml. Protams, visu cieņu darba entuziasmam, jo neskatoties uz šīm grūtībām māsiņa nostrādāja pilnu maiņu (līdz nākamās dienas 8iem rītā), rūpīgi apkopjot slimniekus intensīvās aprūpes palātā. Cik nu tas bija vai nebija bīstami, lai paliek uz viņas sirdsapziņas. Katrā ziņā visai amizanti skatīties, kā māsiņa vienlaikus mēģina uzlikt sistēmu un notraust pilošo degunu.

Pusdienas un vakariņas manā gadījumā bija identiskas brokastīm, labi, ka biju pats spējīgs tās ieēst. Par laimi, no mājām man atveda kaut kādu dārzeņu maisījumu/ biezzupu, kas, neskatoties uz to, ka man negaršo cepti/ vārīti dārzeņi, šoreiz likās visai garšīgs. Sajūtas bija tādas, ka es varētu pat ēst rūgto šokolādi, no kuras esmu konsekventi atteicies vairākus gadus. Vēl jāpiebilst, ka slimnīcā pilnmēness efekts darbojas pilnā sparā – visas 77 gultas nodaļā ir pilnas. Laikam tāpēc arī salavecis atkal nevarēja pagulēt un līdz ar to arī es.

14.septembris

Pretēji iepriekšējo dienu stresam, bardakam, skriešanai un faktam, ka nodaļa ir pilna, izskatījās, ka dienas lielāko daļu sanitāre pavadīja čatojot un sms-ojot (tā nebija sanitāre – grūtniece). Par nepadarītiem darbiem vakarā lādējās arī nakts sanitāre. Nu neko, daži nāk strādāt slimi, citi nāk atpūsties.

Diena nāca ar atklāsmi, kuru gribu Jums visiem lasītājiem pavēstīt – ja Jums kāds gados vecs tuvinieks nonāk slimnīcā, ejiet un sēdiet pie viņa kaut visu dienu. Dienu pēc manas ievešanas intensīvajā palātā ieveda kādu vecu kundzi arī pēc operācijas. Šī bija diena, kurā viņai it kā vajadzēja sākt celties un staigāt... Bet viņa varēja tikai palūgt pretsāpju zāles. Protams, vispārējā steigā un skriešanā māsiņa viņai tās iedeva pēc kādām 20 minūtēm, ar pārmetumu, ka viņa tikai guļot uz viena sāna, neceļoties, nestaigājot, ēst neēdot un savu litru ūdens neizdzerot. Te Tev nu bija intensīvā aprūpe. Kad pēc pāris dienām es no intensīvās palātas devos prom, viņa tur vēl joprojām gulēja, no gultas nebija izkāpusi. Tā ir realitāte, ka veci cilvēki atkopjas daudz lēnāk, diemžēl slimnīcā par viņiem rūpējas vien garāmejot, kad sanāk... un tas noteikti nepalīdz pie atveseļošanās procesa.

Šodien intensīvajā palātā ieveda kādu smagi cietušu pacienti, kā nopratu no māsiņas un paša novērojumiem - alkoholiķi. Viņa jau bija bijusi šajā palātā, pārvesta uz reanimāciju, tad atkal atpakaļ. Ko lai piebilst... bija gan par ko pasmaidīt, gan par ko aizdomāties. Pilnmēness stress vēl acīmredzot nav beidzies, jo sanitāre kādas 40 minūtes mainīja pamperu un palagus blakus esošajai pacientei, kurai sanāca šmuce. Respektīvi – nomaina vienu sastāvdaļu, dodas prom, atnāk pēc 20 minūtēm, nomaina otru gultas veļas sastāvdaļu un atkal pazūd, lai pēc vēl 20 minūtēm pabeigtu iesākto līdz galam.

Šonakt, pārmaiņas pēc, nedaudz pagulēju, bet miega bads moca vēl joprojām.